Mecamora (Metsamor)
Mecamora (hy) ir Armēnijas pilsēta un pašvaldība Armaviras reģionā (marzē). Tā ir pazīstama ar tās tuvumā esošo Mecamoras atomelektrostaciju, kas ir vienīgā atomelektrostacija Aizkaukāza reģionā. 2011. gada tautas skaitīšanas laikā pilsētā dzīvoja 9191 iedzīvotājs. Saskaņā ar 2016. gada oficiālo aplēsi Mecamoras iedzīvotāju skaits bija aptuveni 8000.
Pilsētas nosaukums cēlies no netālu esošās Mecamoras upes. Tas sastāv no 2 armēņu vārdiem: mec (hy — 'liels') un mor (hy — 'mātes'), kas ir vārda mayr (hy — 'māte') ģenitīva vienskaitļa forma. Vārds, visticamāk, attiecas uz Jaunavu Mariju kā Dievmāti.
Pilsētas nosaukums cēlies no netālu esošās Mecamoras upes. Tas sastāv no 2 armēņu vārdiem: mec (hy — 'liels') un mor (hy — 'mātes'), kas ir vārda mayr (hy — 'māte') ģenitīva vienskaitļa forma. Vārds, visticamāk, attiecas uz Jaunavu Mariju kā Dievmāti.
Ģeogrāfiskā karte - Mecamora (Metsamor)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Armēnija
Armēnijas karogs |
No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un Turcijas teritorijā pastāvēja Urartijas jeb Urartu lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā Vana), kas vēlāk nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem — Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija satrapija Ahemenīdu Persijas impērijā, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Armēnijas stratēģa Artašesa 189. gadā p.m.ē. dibināto valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas, kas atradās pie Vidusjūras. 2. gadsimtā Armēnija kļuva par Romas impērijas provinci, 301. gadā valdnieks Trdats III (286—330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts, vēlāk lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
AMD | Armēnijas drams (Armenian dram) | Ö | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
HY | Armēņu valoda (Armenian language) |